Pāriet uz galveno saturu
EURES (EURopean Employment Services)
  • Raksts par jaunumiem
  • 2025. gada 16. maijs
  • Eiropas Darba iestāde, Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts
  • Lasīšanas ilgums: 4 min

Ceļā uz 2030. gadu: kas mūs sagaida nodarbinātības jautājumos?

Pasaulē turpinās vērienīgas pārmaiņas, un, lai saglabātu aktualitāti, mūsu darbavietas un prasmes mainās vai izzūd pavisam. Ko varam sagaidīt līdz 2030. gadam?

The road to 2030: what’s in store for work?

Strauji progresējošajām tehnoloģijām, MI, pieaugošām klimata problēmām, demogrāfiskajām pārmaiņām, divējādajai (zaļajai un digitālajai) pārejai, dziļām ģeopolitiskām izmaiņām un dzīves dārdzības pieaugumam ir būtiska ietekme uz veidu, kā mēs dzīvojam, mācāmies un strādājam. Pasaules Ekonomikas foruma 2025. gada ziņojumā par nodarbinātības nākotni apkopotie apsekojumu dati sniedz priekšstatu par to, kā darba tirgus varētu attīstīties nākamajos piecos gados, reaģējot uz tehnoloģiskajām un sociālekonomiskajām tendencēm, kā arī uz to, kā darba devēji plāno reaģēt uz šīm pārmaiņām.

Saskaņā ar ziņojumu liela problēma ir prasmju nestabilitāte: 54 % Eiropas darba devēju uzskata, ka prasmju trūkums ir būtisks šķērslis. Tomēr kopumā prognozes attiecībā uz prasmju saskaņošanu ir pozitīvas: piemēram, Čehijā vairāk nekā 80 % darba devēju plāno koncentrēt savus centienus uz darbaspēka kvalifikācijas celšanu, bet Lietuvā šis rādītājs sasniedz 86 %. Rumānijā uzņēmumi, kas plāno ieguldīt prasmju pilnveidē, veido 94 % no aptaujātajiem.

Kuras profesijas un prasmes kļūst aktuālas?

Nākamajos piecos gados mums ir jārēķinās ar pieaugumu šādās jomās visā pasaulē:

  • priekšplāna darbinieki: laukstrādnieki, būvstrādnieki, pārtikas pārstrādes darbinieki, pārdevēji un piegādes autovadītāji;
  • aprūpes un izglītības jomas darbinieki: sociālie darbinieki, padomdevēji, aprūpes speciālisti un skolotāji;
  • tehnoloģiju jomas darbinieki: MI/mašīnmācīšanās speciālisti, programmatūru/lietojumprogrammu izstrādātāji, finanšu tehnoloģiju inženieri un lielo datu speciālisti;
  • klimata jomas darbinieki: autonomo un elektrisko transportlīdzekļu speciālisti, vides inženieri un atjaunīgās enerģijas inženieri.

Sagaidāms, ka izturētspēja, spēja pielāgoties un mainīties būs starp pieprasītākajām un visstraujāk augošajām prasmēm. Jaunajā darba tirgū nodarbinātības izredzes būtiski palielinās analītiskā domāšana, radošā domāšana, līderība, sociālā ietekme, tehnoloģiskā pratība un vides pārvaldības jautājumu pārzināšana.

No otras puses, mēs, visticamāk, atvadīsimies no ierēdņu un sekretāru amatiem, un tādas prasmes kā roku veiklība, izturība un precizitāte kļūs mazāk svarīgas.

Tuvāk mājām

Ziņojumā prognozēts, ka Eiropas darba tirgu visvairāk ietekmēs digitalizācija, dzīves dārdzības pieaugums un klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumi. Šie virzītājspēki ietekmēs mums pieejamās darbvietas un prasmes, kas mums būs vajadzīgas nodarbinātības saglabāšanai.

Piemēram, Francijā 71 % darba devēju ir apņēmušies ieviest jaunas tehnoloģijas, lai papildinātu savu darbaspēku, paredzot, ka pieaugs pieprasījums pēc tādiem amatiem kā digitālās pārveides speciālisti un programmatūras izstrādātāji. Līdzīgi arī 93 % uzņēmumu Vācijā sagaida, ka MI būs galvenais faktors to attīstībā. Šajā nolūkā 81 % uzņēmumu plāno pieņemt darbā personas ar attiecīgām prasmēm.

Inflācija joprojām rada lielas bažas 70 % Ungārijas darba devēju, kam piekrīt Serbijas darba devēji. Paredzams, ka vides aizsardzības jautājumi ietekmēs arī Eiropas uzņēmējdarbības modeļus. Piemēram, 70 % Itālijas uzņēmumu paredz izmaiņas, kas izriet no centieniem samazināt oglekļa emisijas.

Eiropas darba devēji joprojām ir apņēmušies veicināt vienlīdzību un daudzveidību darbaspēkā kā līdzekli talantu bāzes paplašināšanai (tā norādīja 64 % aptaujāto Nīderlandes uzņēmumu). Turklāt Spānijas un Šveices darba devēji kā vēl vienu pieeju talantu pieejamības palielināšanai un darbinieku noturēšanai ir minējuši lielāku elastīgumu, piemēram, izmantojot hibrīda darba modeļus.

Vai vēlaties uzzināt vairāk par gaidāmajām pārmaiņām Eiropas darba tirgū nākamajā desmitgadē? Lasiet mūsu rakstu vietnē Nodarbinātības tendenču pārmaiņas: kā pāreja uz zaļu, digitālu ekonomiku ietekmēs nodarbinātību Eiropā.

 

Saistītās saites:

Pasaules Ekonomikas forums: Ziņojumi par nodarbinātības nākotni

Cedefop ziņojums:Prasmes pārkārtošanās procesā: ceļš uz 2035. gadu

Cedefop rīks: Prasmju pārzināšana — nākotnes nodarbinātības izaugsme

Plašāka informācija:

Eiropas Tiešsaistes darba dienas

Atrodiet EURES padomdevējus

Dzīvošana un darbs EURES valstīs

EURES darbu datubāze

EURES pakalpojumi darba devējiem

EURES pasākumu kalendārs

Gaidāmie pasākumi tiešsaistē

EURES sociālajā tīklā Facebook

EURES platformā X

EURES sociālajā tīklā LinkedIn

EURES sociālajā tīklā Instagram

Sīkāka informācija

Temati
  • Darba tirgus jaunumi/mobilitātes jaunumi
  • Ziņas/ziņojumi/statistika
  • Personāla atlases tendences
Saistītā(s) sadaļa(s)
Nozare
  • Accomodation and food service activities
  • Activities of extraterritorial organisations and bodies
  • Activities of households as employers, undifferentiated goods- and services
  • Administrative and support service activities
  • Agriculture, forestry and fishing
  • Arts, entertainment and recreation
  • Construction
  • Education
  • Electricity, gas, steam and air conditioning supply
  • Financial and insurance activities
  • Human health and social work activities
  • Information and communication
  • Manufacturing
  • Mining and quarrying
  • Other service activities
  • Professional, scientific and technical activities
  • Public administration and defence; compulsory social security
  • Real estate activities
  • Transportation and storage
  • Water supply, sewerage, waste management and remediation activities
  • Wholesale and retail trade; repair of motor vehicles and motorcycles

Atruna

Raksti ir paredzēti, lai sniegtu EURES portāla lietotājiem informāciju par aktuālām tēmām un tendencēm un rosinātu diskusijas un debates. To saturs ne vienmēr atspoguļo Eiropas Darba iestādes (ELA) vai Eiropas Komisijas viedokli. Turklāt EURES un ELA neatbalsta iepriekš minētās trešo pušu tīmekļa vietnes.